logo
Mūsu darba laiks:

Maijs – Oktobris
P. – slēgts
O.T.C.P. – 9:00 – 16:00
S. Sv. – 10:00 – 17:00

Novembris – Aprīlis
P.O.T.C.P. – 9:00 – 16:00
S.Sv. – slēgts

Tālr. 63182354

Ieeja muzejā bez maksas!
sakumsLV     EN
No vēstures
Vēsture un ne tikai...
Par muzeju
Svarigākais par muzeju...
Par muižu
Par Šlokenbekas muižu...
Piedāvājam
Skolām...
Kontakti
Kā mūs atrast...



Mūs atbalsta:

lvc

lvc

icom

nmkk

signum
Šlokenbekas muižas komplekss


Netālu no Tukuma, cieši piekļāvusies gleznainajai Slocenes upītei, atrodas viens no unikālākajiem un savdabīgākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā – Šlokenbekas muižas ansamblis. Tas ir viens no retajiem nocietinātās viduslaiku muižas paraugiem Baltijā, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Šlokenbeka kā ordeņa vasaļa muiža minēta jau pirms 1442. gada, taču par nocietinātās muižas sākumu var uzskatīt laiku pēc 1484. gada, kad Tukuma pils komandants Vennemārs (Verners, Volmars) Butlars uzbūvēja nocietinātu muižu ar kungu dzīvojamo ēku.


Tālākajā muižas būvvēsturē var izdalīt 4 lielus periodus:

1. 15. gs.1. puse – 17. gs. 2. puse. Muižas arhitektūra izpaudās kā tipiska tā laika Livonijā valdošā viduslaiku mūra arhitektūra, ko ienesa iekarotāji. Nocietinātā muiža bija noslēgts neregulārs četrstūris, ko no ziemeļu, austrumu un dienvidu puses ēkas veidoja nepārtraukts ēku komplekss, bet rietumu daļā ēkas vienoja augsts aizsargmūris ar šaujamlūkām. Vienīgie caurbraucamie vārti un paceļamais tilts pār nocietinājumu grāvi kādreiz savienoja šo savdabīgo pasauli ar ārpasauli. Ieeja ēkās bija iespējama tikai no pagalma puses.

2. 17. gs. beigas – 18. gs. beigas. Periods raksturīgs ar muižas pārbūvi un saimnieciskās dzīves attīstību, jo tā lielā mērā bija zaudējusi aizsardzības nozīmi. 1677. gadā nocietinājuma dienvidu un ziemeļu sienās tika izbūvētas divas jaunas caurbrauktuves, kuras noslēdza vārtu torņi. Pie rietumu mūra torņa vietā uzcēla klēti, ko vēlāk pārbūvēja par ratnīcu, uzcēla un pārbūvēja vairākas saimniecības ēkas. 1727. gadā sākās gandrīz gadsimtu ilgs muižas uzplaukuma laiks, jo augošais labības un pārtikas preču pieprasījums pēc Ziemeļu kara veicināja labības ražošanas palielināšanu. Muižas īpašnieki nodarbojās ar degvīna un alus rasošanu, ko tirgoja trīs muižai piederošos krogos, kā arī eksportēja.

3. periods – 19.gs.1.puse – 20.gs.1.puse – raksturīgs ar muižas lauksaimnieciskās ražošanas paplašināšanos un Durbes muižas attīstību. 1841. – 1845.gadā uzcēla jaunu dzīvojamo ēku klasicisma stilā – divstāvu garenbūvi ar velvētu pagrabstāvu, bet ārpus nocietinājuma sienas pie jaunās dzīvojamās ēkas uzbūvēja vešūzi, ko vēlāk pārbūvēja par putnu kūti. Visu pastāvēšanas laiku Šlokenbekas muiža bija piederējusi vācu baroniem, pēdējais tās īpašnieks bija Luiss fon der Reke ( 1884 – 1945).

4. periods – 20.gs.1.puse – mūsdienas, kurā muiža zaudēja savu nozīmi kā muižas saimnieciskais centrs

1920. gadā muižu nacionalizēja, ieskaitīja valsts zemju fondā un piešķīra mežniecībai. Tā kā ilgus gadus muižai nebija īsta saimnieka 20.gs.30. – 40.gados bojā gājušas vairākas ansambļa saimnieciskās ēkas.

Pēc 2. Pasaules kara muižas centrs tika piešķirts LPSR Ministru padomes galvenajai ceļu pārvaldei Ceļu mašīnu stacijas ierīkošanai. 1957. gadā staciju likvidēja un uz tās bāzes izveidoja Ceļu būvniecības rajonu Nr.5.

1970-o gadu sākumā muižas centrs bija sabrukuma stāvoklī, tāpēc 1975. gadā sākās muižas atjaunošanas darbi, kas tika veikti, pateicoties ceļinieku iniciatīvai, entuziasmam un līdzekļiem. 1983./84. gados atjaunoja vecā klēts ēku, kurā ierīkoja ēdnīcu, bet bijušajā spirta brūzī ierīkoja CBR -5 kantora ēku, tika atjaunota Lejas un Kalna ratnīcas.

Atmodas laikā atjaunošanas darbi apsīka, bet jau 1994. gadā tika izstrādāta jauna muižas izmantošanas koncepcija. Lai rastu līdzekļus muižas uzturēšanai, brūža vietā administrācijas ēkā tika izbūvēta viesnīca, ēdnīcas ēka iznomāta kafejnīcai. 1996. gadā tika uzsākti plaši bijušās kungu nama pārbūves darbi, kā rezultātā no Ogres uz Šlokenbeku tika pārvietota Latvijā vienīgā Ceļu muzeja ekspozīcija.

2007. gadā, atjaunošanas darbos iesaistoties Smārdes pagasta padomei, muižā tika atvērts kultūras centrs.

/Pēc Latvijas Ceļu muzeja un V. Mašnovska materiāliem /
Latvijas Ceļu muzejs, Šlokenbekas muiža, Milzkalne, Smārdes pag. Engures nov. LV-3148, Tālr. 63182354, e-pasts: muzejs@lvceli.lv